Trauksmes celšanas likums, kas stājās spēkā 2022. gada 4. februārī, nosaka tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu, vienlaikus pastiprinot trauksmes cēlēja aizsardzību. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir paredzēta organizācijas darbiniekiem – lai tie, kas ikdienā strādā šajā organizācijā, sniegtu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kurus viņi novēro, veicot savu darbu. Tieši darbiniekiem ir iespēja pamanīt iespējamos pārkāpumus un, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un pieredzei, novērtēt to bīstamību.

Kas ir trauksmes cēlējs un kādos gadījumos trauksme var tikt celta?

Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktu:

• trauksmes cēlējs var būt tikai fiziska persona;
• trauksmi var celt par iespējamu vai jau notikušu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm;
• informācija par iespējamo pārkāpumu iegūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un personai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Trauksmes cēlējam pašam jābūt ticībai, ka informācijai par ko tas ziņo, ir patiesa. Tas nozīmē, ka likums neaizsargā personu, kas apzināti pauž nepatiesu informāciju un par to ir paredzēta administratīva atbildība.

Pirms trauksmes celšanas pārliecinies, ka Tava sniegtā informācija neatbilst zemāk norādītajam:

• apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;
• valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
• ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu;
• zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšana;
• tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamu, slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu ziņu izpaušana;
• informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūtu ziņu izpaušana;
• informācijas izpaušana par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamā informācija.

Iekšējā trauksmes celšanas sistēma SIA “Smiltenes NKUP”

1. Trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas kārtība (saturs, forma, iesniegšanas kanāli).
   Uzņēmumā nodarbinātajiem ir iespēja ziņot par Trauksmes celšanas likumā noteiktiem iespējamiem pārkāpumiem, aizpildot veidlapu. Ziņojums var būt arī brīvā formā rakstīts iesniegums ar norādi “Trauksmes celšanas ziņojums”.
2. Konsultāciju iespējas pirms trauksmes celšanas.
3. Trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšana un reģistrācija.
4. Apstiprinājums, ka ziņojums saņemts (7 dienas)
5. Rūpīga trauksmes cēlēju ziņojumu izvērtēšana pēc būtības
6. Trauksmes cēlēja personas datus aizsargā (nodod tikai personām, kurām tie objektīvi nepieciešami)
7. Trauksmes cēlēja ziņojumā minēto personu identitātes neizpaušana
8. Informācija trauksmes cēlējam par ziņojuma izskatīšanas gaitu (3 mēneši)
9. Trauksmes cēlēja ziņojuma izvērtēšanas rezultāts.

Vairāk par trauksmes celšanu var uzzināt Valsts kancelejas tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

Kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos: Marika PĒTERSONE, tālrunis: 26182972.

Smiltenes novada pašvaldībā trauksmes cēlēja ziņojumu var arī iesniegt elektroniski, izmantojot e-adresi vai www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.